© 2009 Guntars Račs
Veltījums Jānim Grodumam
un pārējām Liepājas nezālēm

Nezāles neiznīkst

Uz kuru pusi veras šīs durvis
Uz sliekšņa stāvot domāja rīts
Mēs esam putekļi debesu plaukstā
Un visiem vējiem lidojam līdz

Lai tad kā nezāles spītīgi augtu
It visās vietās, kur negaida mūs
Un skaļā balsī no sajūsmas sauktu
- Kā mēs to gribēsim, tā arī būs!

Mēs esam putekļi debesu plaukstā,
Kaut kas tik milzīgi, milzīgi sīks
Mēs esam nezāles, iesētas sirdīs,
Un nezāles, nezāles neiznīks!

Vienalga kas šajā saulē ir bijis
Tas labākais taču vēl tikai būs
Un tas, kuram pirmajam akmeni trāpīs
No citiem desmitreiz iemīlēts kļūs

Vienalga kas tavās ielejās ziedēs
No ziediem tur paliks reiz atmiņas vien
Jo pusnaktī atnāks, kāds zaglis un cirtīs.
Skrien projām, ja bail ir, bez atelpas skrien...